Tēvreize...

Mūsu Tēvs debesīs...

- „Mūsu Tēvs debesīs...”
- Jā?

- Nepārtrauc mani, es lūdzu. 

- Bet tu Mani sauci.

- Saucu Tevi? Es Tevi nesaucu, es skaitu Tēvreizi.
„Mūsu Tēvs debesīs...”
- Nu, re, tu atkal to izdarīji.

- Ko izdarīju?
- Tu Mani sauci. Tu teici: „Mūsu Tēvs debesīs.” Te es esmu. Kas tev padomā?

- Bet es to tā nedomāju. Es vienkārši, nu, skaitīju ikdienas Tēvreizi. Es vienmēr skaitu Tēvreizi. Tas man liek justies labi, tā it kā es izdarītu savu darbu.
- Labi. Turpini.

- „Svētīts lai top Tavs vārds...”
- Pagaidi. Ko tu ar to domā?

- Ar ko?
- Ar „Svētīts lai top Tavs vārds.”

- Tas nozīmē... tas nozīmē... ak, vai, es nezinu, ko tas nozīmē. Kā lai es to zinu? Tā vienkārši ir daļa no lūgšanas. Starp citu, ko tas nozīmē?
- Tas nozīmē Cienījams, Svēts, Brīnišķīgs.

- Hei, tagad tas ir saprotams. Es nekad iepriekš nebiju domājusi, ko nozīmē „svētīts”. „Lai nāk Tava valstība, Tavs prāts lai notiek kā debesīs, tā arī virs zemes.”
- Vai tu tiešām tā domā?

- Jā, kāpēc gan ne?
- Ko tu dari tā labā?

- Ko es daru? Hm, man šķiet, ka neko. Es vienkārši domāju, ka būtu jauki, ja Tu vadītu visu šeit uz zemes, kā to dari debesīs.
- Vai Man ir vadība pār tevi?

- Nu, es eju uz baznīcu.
- Tas nav tas, ko Es jautāju. Kā ar tavu slikto garastāvokli un raksturu? Zini, tur patiešām ir problēmas. Un tad problēmas arī veidā, kā tu tērē savu naudu – visu tikai sev. Un kāda veida grāmatas tu lasi?

- Eei, pietiks uzskaitīt manas kļūdas! Es esmu tikpat laba kā daži citi cilvēki, kas iet uz baznīcu.
- Atvaino. Man šķita, ka tu lūdz, lai notiek Mans prāts un Mana griba. Ja tas tā notiks, tad tam būs jāsākas ar tiem, kas to lūdz. Piemēram, ar tevi. 

- Nu, labi. Šķiet, ka tad es varētu padomāt arī par to. Tagad, kad Tu to pieminēji, es varētu nosaukt vēl pāris. Es neesmu daudz par to domājusi līdz šim brīdim, bet es vēlētos atbrīvoties no pāris lietām. Es vēlētos būt brīva.
- Labi, tagad mēs kaut kur virzāmies. Mēs darbosimies kopā – tu un Es. Dažas uzvaras patiesi var tikt iegūtas. Es lepojos ar tevi.

- Kungs, zini, man jāpabeidz Tēvreize. Tas aizņem daudz vairāk laika nekā parasti. „Mūsu dienišķo maizi dodi mums šodien.”
- Tev vajadzētu izņemt ārā maizi no savas diētas. Tev nāk klāt svars no tās.

- Hei, paga! Vai šodien ir kaut kāda manis kritizēšanas diena? Es te pildu savu reliģisko pienākumu un pēkšņi Tu pārtrauc un atgādini man par visiem maniem trūkumiem.
- Lūgšana ir bīstama lieta. Var sanākt, ka tu pilnīgi un galīgi izmainies pēc tās, vai zini. Tas ir tas, ko es vēlos tev iemācīt. Tu Mani sauci un te Es Esmu. Par vēlu, lai apstātos. Turpini lūgt, Esmu ieinteresēts nākamajā lūgšanas daļā... (pauze). Nu, labi, turpini.

- Man bail.
- Bail? No kā?

- Es zinu, ko Tu teiksi.
- Nu, pamēģini, tad redzēsi.

- „Un piedod mums mūsu parādus, kā arī mēs piedodam saviem parādniekiem.”
- Kā tad ar Annu?

- Redzi? Es zināju! Es zināju, ka pieminēsi viņu! Kāpēc, Kungs, - viņa ir teikusi melus par mani, baumojusi par manu ģimeni. Viņa nekad neatdeva man atpakaļ naudu, ko aizņēmās. Es esmu nozvērējusies, ka mēs norēķināsimies!
- Bet lūgšana? Kā ar tavu lūgšanu?

- Es to tā nedomāju.
- Nu, vismaz tu esi godīga. Taču nav īsti jauki nēsāt tādu rūgtuma nastu, vai ne?

- Nē, bet es jutīšos daudz labāk, tiklīdz mēs būsim norēķinājušās. Ui, man ir tādi plāni, sakarā ar šo kaimiņieni. Viņa vēlēsies, kaut nebūtu nekad pārvākusies dzīvot man kaimiņos.
- Tu nejutīsies labāk. Tu jutīsies sliktāk. Atriebība nav salda. Padomā par to, cik tu jau esi nelaimīga. Bet Es to visu varu mainīt.

- Tu vari? Kā?
- Piedod Annai. Tad Es tev piedošu. Tad naids un grēks būs Annas problēma, ne tavējā. Tu būsi to nokārtojusi savā sirdī.

- Jā, Tev taisnība. Tev vienmēr ir taisnība. Un vairāk par atriebību Annai, es vēlos, lai man būtu pareizas attiecības ar Tevi... (pauze)... (nopūta). Labi, labi, es viņai piedodu. Palīdzi viņai atrast pareizo ceļu dzīvē, Kungs. Viņa īstenībā dzīvo diezgan nožēlojami, ja tā padomā. Visi pārējie, kas dara tādas lietas, ko dara viņa citiem – arī nejūtas labāk. Kādu dienu, kaut kādā veidā, parādi viņai īsto ceļu.
- Nu, re! Brīnišķīgi! Kā tu jūties?

- Hmmmmm. Nu, nav slikti. Nepavisam nav slikti. Patiesībā, es jūtos diezgan labi! Zini, man šķiet, ka es vairs neiešu gulēt sasaistīta, kā tas bija visas pārējās naktis, kopš atceros. Iespējams, ka nebūšu vairs tik ļoti nogurusi no tā, ka neatpūšos.
- Tu vēl neesi pabeigusi Tēvreizi. Turpini.

- Ak, jā, pareizi. „Un neieved mūs kārdināšanā, bet atpestī mūs no ļauna.”
- Labi! Labi, Es to darīšu. Tikai neliec pati sevi tādā vietā, kur būsi kārdināta.

- Kā to saprast?
- Neslēdz iekšā TV, kad tu zini, ka jāizmazgā veļa un ka jāiztīra māja. Arī, par laiku, ko pavadi, pusdienojot ar saviem draugiem, - ja tu nevari ietekmēt sarunas ar pozitīvām lietām, tad iespējams, ka tev jāpārdomā šo draudzību vērtība. Cita lieta – taviem kaimiņiem un draugiem nav jābūt tev par standartu, lai tu turpinātu dzīvot. Un, lūdzu, neizmanto Mani kā glābšanas lūku.

- Es nesaprotu pēdējo daļu.
- Protams, ka saproti. Tu to esi darījusi daudz reižu. Tu attopies sliktā situācijā. Tu iekļūsti nepatikšanās un tad skrien pie Manis un saki: „Kungs, lūdzu, izglāb mani no šīm nepatikšanām un es apsolu, ka vairs nekad tā nedarīšu.” Vai atceries dažus no šiem darījumiem, ko centies ar Mani veikt?

- Jā, man ir kauns. Kungs, man tiešām kauns.
- Kuru darījumu tu atceries?

- Nu, bija viena nakts, kad Bils bija prom un es paliku mājā ar bērniem. Vējš bija tik spēcīgs, ka man likās, ka jumtu nonesīs, un bija brīdinājumi par tornado. Es atceros, ka lūdzu: „Kungs, ja izglābsi mūs, tad es vairs nekad neizlaidīšu savas ikdienas lūgšanas.”
- Es tevi aizsargāju, bet tu neturēji savu apsolījumu, vai ne?

- Man žēl, Kungs, man patiesi žēl. Līdz pat šodienai man šķita, - ja es katru dienu lūgšu tikai Tēvreizi, tad varēšu darīt, ko gribēšu. Es negaidīju, ka kaut kas tāds notiks.
- Turpini savu lūgšanu.

- „Jo Tev pieder valstība, spēks un gods mūžīgi mūžos Āmen!”
- Vai tu zini, kas man atnesīs šo godu? Kas Mani padarītu patiesi priecīgu?

- Nē, bet es gribētu to uzzināt. Tagad es vēlos pildīt Tavu gribu. Tagad es redzu, kāds haoss manā dzīvē valda. Un es redzu, cik patiesi brīnišķīgi būtu būt par vienu no Taviem sekotājiem.
- Tu tikko atbildēji uz šo jautājumu.

- Vai tiešām?
- Jā. Tas, kas Man atnestu šo godu, ir cilvēki kā tu, kas Mani patiesi mīlētu. Un es redzu to notiekam starp mums. Tagad, kad daži no šiem vecajiem grēkiem ir atklāti un pastumti malā, tad nav vairs vārdu par to, ko mēs abi kopā varētu paveikt.

- Labi, Kungs, redzēsim, ko abi varam izveidot no manis, labi?
- Jā, labi, redzēsim.

(Tk.no:„Clyde Lee" )

KLUSU,MIERĪGU ,MĪLESTĪBAS PIEPILDĪTU ADVENTES LAIKU!